Tu biji

Tu biji manas asaras, prieks
Nemiers klusumā
Straujš sirds puksts tuvumā
Spožākā zvaigznīte debesīs
Cerība un alkas
Mans pasaules ideāls
Saules stariņš lietainā dienā
Pirmais taurenītis pavasarī
Siltākais stūrītis manā sirdī

Žēl gan, ka skaistais
Var pārvērsties izslīdēt
Un nav iespējams to noturēt
Ne savos sapņos ne sirdī
Jo cilvēks spēj graut
Bez žēlastības
Atstāt vien gruvešu kaudzīti

Atstājot jautājumu
Kāpēc kaut uz īsu brīdi
Nevēlējies
Pasauli saskatīt
Caur citu skatu
Ar lielāku līdzjūtību?