Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ak, dārgie cilvēciņi!

Neturi uz otru ļaunu prātu
Nenonievā, nenicini
Mēs visi esam cilvēki
Mēdzam kļūdīties
Grēkot un sāpināt
Pat īsti to negribot

Nedzirdam, neredzam
Mūsu lietas svarīgākas
Mēs aizmirstam atcerēties
Viens par otru
Sajust citu sāpes...

Tādēļ piedod ikvienam
Ļauj tiem iet savu ceļu
Kurš gribēs ieklausīsies
Jo īstu draugu pasaulē
Nemaz nav tik daudz
Piedod!
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2011-03-06 01:45 
nē, visi gan tā neaizmirst, nez vai tā ir laba doma - tā vispārināt.
 klusaisMiileetaajs  2011-03-06 07:09 
Labi, ka atgādināji! Esmu tieši tāds, kurš visu ātri aizmirst! Parasti pēc gadiem
pieciem, sešiem vairs īsti neatceros, kurš par grēkiem pret mani pa purnu ir jau
dabūjis vai vēl tikai gaida savu kārtu. :)
 straume22  2011-03-06 09:54 
klMē, sen jau teicu-sastādi sarakstu:)Kurš dabūjis jau pa purnu,tā vārdam blakus
ķeksīti pieliec un miers...kurš dabūjis divas reizes-attiecīgi divus ķeksīšus:)))
 Plaanpraatinjsh  2011-03-06 10:06 
Dzejas tēls nebeidz izdaļāt savas garajā dzīvē sakrātās atziņas.
 ofni  2011-03-06 19:26 
Kaut arī to ir apsprieduši klasiķi, bet par šo nevar nedomāt - nerunāt - nerakstīt,
klasiķis ari ir Homo Sapiens ar visām viņa īpatnībām.
 assortina  2011-03-06 20:07 
Piekrīt Plānprātiņam!!
 lapsu_aacis  2011-03-06 20:52 
nominatiivs gjenitiivs purgatiivs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?