Slieksnis

Reiz zvērēju nepārkpt
Sev solīto slieksini
Nekļūt trausls un jutīgs
Mīļš, bet ievainojams
Sevim apkārt vilku sētu
Dzeloņstiepļu vītu
Auksti vienaldzīgu skatu
Bez jūtām un emocijām

Lai kāds arī bija
Vairogs un šķēps
Aiz tā slēpās trausla sirds
Baiļu un atmiņu mākta
Par bijušo, zaudēto un sāpīgo

Kur radās šis spēks?
Tik saulains un rāms
Juteklisks un gaišs
Kā saules stariņš
Kas izlauzies cauri
Vistumšākajiem logiem

Pēkšņi cietoksni
Aizpildija gaisma
Slēpos no tās
Kā vien pratu
Ar laiku tā man iepatikās
Tomēr uzspēlēti to noraidīju
Gaismiņa logos
Parādijās retāk un retāk
Bet ikkatrs brīdis
To ieraugot
Bija sajūsmas vērts
Atceroties saulainos rītus