Pretī jaunai sirdij!

autors: hormons777 [dzejoļi]

Sāpes tad, kad sirdi dodi,
Bet otra galā tukšums vīd.
Diezvai mieru dvēselē rodi,
Diezvai dienā saule spīd...

Lietus lāses logā sitas,
Negaiss prātā mieru jauc.
Tevi meklēju bez mitas,
Lūpas Tavu vārdu sauc.

Mīlestība liekas smaga,
Jūtu trauki drumslās šķīst.
Rūpju dārzā jauna vaga,
Sēru lietus pāri līst...

Cīņa ir jau sākusies,
Cīņa, kura jāuzvar.
Uzvarēs, kas blakus ies,
Uzvarēs, kas visu var...

Sāpi savu zemē triekšu,
Lai zilās liesmās uzliesmo.
Mīlestību mastā siešu,
Lai jaunu sirdi iedvesmo.

Ceriba, kā jūra bango,
Miera krastus apskalo.
Jūtu karapulki soļo
Jaunu sirdi iekarot...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-03-03 06:37
Trešo, dikti sērīgo pantu, manuprāt, esi no cien. Ģederta Piebrieža kunga nošpikojis, bet kopumā dzejolis pa pirmo zorti! :) Pēdējais pants savukārt atsauca atmiņā vienu amerikāņu joku filmu, kurā spermiju desants tika izsviests kaut kādā milzīgā pazemes alā un visiem jāskrien bija cik vien ātri var uz tās alas galu, un viņi paši nezināja, kāpēc tas jādara, bet pavēli apstrīdēt neviens neuzdrošinājās. :))
Plaanpraatinjsh	2011-03-03 09:32
Poētiskais varonis ir neziņā jau pie pirmajām divām rindiņām.
kwazimorda	2011-03-03 11:35
Nesaprotu kādēļ,bet izraisa smaidu...:))
ZARNU_MAISS	2011-03-03 20:17
No smaguma sajūtas iespējams atbrīvoties,tikai pēc attīrīšanās no negatīvajām enerģijām.
assortina	2011-03-03 21:49
Dikti cerīgi! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!