Kā pavasara taurenīts...

Kā pavasara taurenīts
Tu manā sirdī atnāci.
Mīlestības puķu dobē
Sārtas rozes stādīji...

Vai atnāksi, kad zemi aršu,
Ar rudzu maizes riecienu,
Lai mēs abi maizes garšu
Vagas galā baudītu?

Vai atnāksi, kad zāli pļaušu,
Ar dzestru avotūdeni,
Lai mēs abi zālē kristu,
Ar skatu ķertu mākoni?

Vai atnāksi, kad saguris
Saldā miegā laidīšos,
Un savu austo seģeni
Uzklāsi, lai apsegtos?

Vai nāksi rīta saulei lecot,
Kad atspirdzis es modīšos,
Lai varētu Tev skūpstu dot
Un Tavās acīs raudzīties?

Kā pavasara taurenīts
Tu manā sirdī atnāci...
Manu mīlestības dobi
Varavīksnē pārvērti...