Māsai.

Es nezinu,cik Tevī balta spīta,
Lai uzvarētu dzīves patiesību sīvo?
Tu esi gudra,čakla,glīta,
Tad saprātīgi atvēlēto laiku dzīvo!
Nekas,ka gramba ceļā gadās,
Nekas,ka kārkls pāri stigai.
Ej,cīnies-tā tik sapņos rādās,
Ka kāds Tev maizes riku galdā gādās.
Un vienu jauku,baltu dienu
Tu staigāsi pa tikko pļautu sienu,
Tu sajutīsi saldi-rūgtu smaržu,
Un aizmirsīsi sviedru sīvo garšu.
Viss labi būs,kas labi sākas,
Un dvēselē tik paliks tas,
Kas skaists un tīrs,
Kā dzintarjūras kāpas...