Es sevī...

Sen aizvērtas ir man šīs durvis,
Aiz kurām dzīve virmot steidz.
Šai pusē allaž viss tik klusi,
Ka sen nekas vairs nepārsteidz.
Tur,tajā otrā dzīves pusē,
Tur katra doma strauji raisās-
Kas tik un tā ar naudu saistās.
Tur nav(a) vietas mīlestībai,
Un līdzjūtība sveša tur.
Es piezogos pie durvim klusi,
Un klauvēju-uz otru pusi.
TIEM dzīve vienmēr ir tik skaļa,
Ka dzirdēt klusumu nav vaļas,
Tur notiek dzīres,karš un bads-
Šeit,noteicējs es esmu PATS!
Varbūt vēl nesteigšos uz otru pusi,
Vēl ieklausišos sevī klusi,klusi.
Varbūt vēl ne,ne tagad...