Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pirms miega

Pēc saulrieta pie Tevis nākšu,
Kad nogurusi miegā laidīsies,
Es atnesu Tev klusu stāstu,
Ko nozīmē mans biklais pieskāriens,
Tavs smaids un vējā laistie mati,
Tavs skūpsts pirms miegam ļaujamies
Es tevi maigi ieaijāšu,
Es tevi sapnī sargāšu,
Lai rītam austot tevi modinātu,
Un teiktu, mīļā jāceļas.
Man mūžam pietiks kluso stāstu,
Bet tavu glāstu nepietiks.
Es projām dodos meklēt kluso dziesmu,
To dziesmu ,kura mīlēt ļauj,
To dziesmu, kuru dziedot krūtīs viļņo,
To dziesmu, kuru dārznieks savai rozei dzied.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-02-02 06:32 
khem... nu, ta naaksi, esi atnaacis, visu izdariijis un beidzot aizvaaksies vai veel
tikai naaksi unj to visu seciigi dariisi, nepljurgaajot visus iespeejamos
gramatiskos laikus, vienaa dzejsaa, kura pirmaa rindele izsaka vienu: tas viss veel
tikai notiks!

nu, hotj kaut kaadas nebuut, bet konsekvences ieveero, a?
 klusaisMiileetaajs  2011-02-02 06:57 
Kluso dziesmu šim sagribējies! :DDD
 Plaanpraatinjsh  2011-02-02 09:01 
Ko tur klusi dziedāt,uzlaid meldiņu ar pilnu krūti.
 hefny  2011-02-02 11:38 
hmm
ak, Pēr!
 assortina  2011-02-02 20:23 
Romantiski!
 piparmeetra5  2011-02-03 23:42 
Līdz beigām neizturēju... lasīt...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?