Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mākonītim

Sveces gaismā rāmi siltā
Siltos pēļos ietinies
Mākonītis miegā smaida
Dvēselē tam maigais miers
Dusi mākonīti saldi
Sāpju apkārt tā, ka biezs
Klusi mākonīti smaidi
Sapnī leduspuķes zied,
Mākonīti, laimīgs esmu
Varu tavām lūpām pieskarties
Iespējams, ka reizi mūžā
Mākonīti skūpstīt lemts
Mākonītis rāmā mierā
Manā sirdī ieplūst miers
Šonakt mākonītis zied,
Mēnesnīcas spožā gaismā
Mākonīti aijā mīlestība
Rīts nāks nežēlīgs ar vēju
Mākonīti aizpūtīs
Lai nu kas man dzīvē bijis
Mākonītis noskūpstīts
Varbūt kādreiz mākonītis sūtīs
Baltas putas liedagā
Ja nu kādreiz vēl kāds gaidīs
Gaisīgs ir tāds mākonīts!

Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-01-16 09:05 
Dievinu mākoņu aitiņas.
 klusaisMiileetaajs  2011-01-16 09:52 
Tu gultā pīpē, ko? :))
 straume22  2011-01-16 10:17 
"Mākonītis noskūpstīts"-kad cilvēks ir laimīgs, tad no priekiem var skūpstīt it
visu:))
 kwazimorda  2011-01-16 11:51 
Piekrīt straumei.Iešu sieviņai dupsi nobučot.:))
 assortina  2011-01-16 17:10 
:)
 smaidamirklis  2011-01-18 09:33 
"Varu tavām lūpām pieskarties"-jāpadomā,kā labāk.
Gaisīgs, mīļš, jauks, viegls
Raiņa,vai Aspazijas garā..., bet
beigas arī jāpārdomā.
Man sanāk:
Mākonīti mīla
aijā.
..................

Varbūt kādreiz makonīt`s
baltas putas sūtīs
liedagā
kāds gaidīs vēl,-
Mākonītis gaisīgais,
.................(?)
 locitajs  2011-01-18 16:06 
Sajūtas, vārdu virknējumus izskaidro tik garā vājie!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?