Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tās bungas

Kāds dīvains sapnis uznācis,
Viens solis uz priekšu divi atpakaļ un brīvais kritiens..
tik viegli..
Apmulsums un neziņa, kur esi tu mans cēlais gars?
Caur pērkondārdiem, šāvieniem un asmens šķindām,
Nāk klusums baigs un mēma paliek pasaule..
Un tad, bungu rīboņa tur tālumā, kas drosmi pelnoto vērš atkal feniksā,
Nāk pāri plašumiem tās skaņas cēli, un iznes visas ēnas gaismā,
Tās bungas, kas pagurumā spēku dedz,
Tās bungas, kas bailes izgaiņā no asins dzīslām,
Tās bungas, kas cēlsirdības gaismu laista pāri drošsirdības pīlāriem,
Nu dzirdu nāk tās tuvāk man un ietērpj manu sirdi viegli,
Cēlos, baltos, gaismas valgos..
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-01-11 09:49 
atkal - beigas sapurgaajushas visu.
 klusaisMiileetaajs  2011-01-11 09:49 
Tās bungas droši vien ir tas krutais aparāts, ko jauni čaļi liek mašīnu bagāžniekos.
Subbūfers vai, kā viņu tur sauc. Man arī ir! Tad, ja tāds brauc uz šo pusi, tad
tiešām šķiet, ka bungas tuvojas. :)))
 GedertsPiebriedis  2011-01-11 11:55 
Ne tikai otolaringologi, akušieri un citi medicīnas ausu ārsti, bet arī jebkurš
patiess dzejas mīlētājs atzīst, ka pārlieku liels fona troksnis traucē baudīt dzejas
burvību.
 tavssargs  2011-01-11 12:34 
man patīk bungu rīboņa pirms kaujas.
 Baltazaars  2011-01-11 15:35 
Bungas šeit nav domātas, ka vienkārša skaņa. Karā bungu maršu izmantoja, lai
iedvesmotu, karavīrus tas bija kā kaujas sauciens. Ja iedomājamies sevi starp šiem
karavīriem, un sajūtam to ko viņi jūt, viss nekļūst tik sekls un abstrakts, ka sākuma
šķiet.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?