Cīņas gars

autors: Baltazaars [dzejoļi]

Iedvesma, kas tu esi?
Dziļās uguns liesma, kur tu esi?
Es tevi meklēt dodos paguris,
Nav ceļa maizes man ne kurpju,
Man basas kājas basas kājas vien,
Un krūtīs spīts kā ģenerālis soļot liek.
Es esmu viens, ja vēl es esmu viens,
Un tikai mēness mana ceļa piens.
Es dodos pāri kalniem kāpt,
Es dodos pāri aizām lēkt,
Es dodos pāri okeāniem pārpeldēt,
Un visa galā arī prieku skaut un apmīļot,
Jā tīru prieku laimē smeltu vien.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-01-11 09:50
pirmaas 2 rindeles ir pretrunaa viena ar otru, pat paraleelees, kaa arii- beigas atkal ir visu sapurgaajushas.
klusaisMiileetaajs	2011-01-11 09:59
Dzimtbūšanas laikos nevienam pat prātā nenāca vasarā zeķēs staigāt, bet cilvēki nāca un gāja ir uz pastu, ir uz veikalu un darbu, un tāpat bija priecīgi. :)) Cepure, cimdi, mentelis un bikses kaut ir..?
GedertsPiebriedis	2011-01-11 11:56
Pilnībā piekrīt dzejolī izteiktajai domai, ka materiālās vērtības cilvēkam traucē sasniegt ideālu.
tavssargs	2011-01-11 12:34
6.rinda atbilst dzīves īstenībai. Un pārējās jau arī!
Baltazaars	2011-01-11 15:43
Rakstot dzeju es neievēroju nekādus standartus un pašreizējos radītos rāmjus, iespejams, ka tas ir muļķīgi, bet dzeja nav pētījums, tas ir dvēseles darbs ļajot, lai iedvesma plūst cauri un pati pieraksta. Kāds kurš skatās uz lietām , tikai pēc to ārienes vienmēr atradīs tikai kritiku, ja tas dod gandarijumu es tikai priecājos.
assortina	2011-01-11 20:58
Cerīgs dzejs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!