|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Ziemas slinkums
 
Esmu noguris no ikdienas plūdiem No sāļiem ko sejā mašīnas šķiež. Un netīro sniegu baltuma skarbā Un zābaka slapjā, kas varžacis spiež. Man gribās uz mūra vai plītiņas gulēt, Kur ķieģeļi karsti kā vulkānam lava. Tur tvaiki un karstums no pufaikas vējo Un blakus guļ Džosene vienīgā mana. Es iegrābtos viņā kā grābreklis sienā Un glaudītu plecus ar pirkstiņiem strupiem. Mēs nedzertu vīnu , bet rūgušo pienu Un stāstītu viņai vien jociņus glupus. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||