Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
(konkursam- izaicinājumam) Mūždien pa vecam
Zilā naktī zem baltas segas
Es pēkšņi sataustu- slapja tu.. Vēl vakarā viss kā tuksnesī bija Vai tiešām caur jumtu silts lietus lija? Es tevi apveļu nedaudz uz sāna, Lai ļautu straumei no guļvietas plūst. Tad meklēju korķi, ko aiztapot tevi, Jo zinu, ka sirds tev kā lāsteka kūst. Vēl saklausu vārgu un drebošu čukstu: Ak, mīļais, vai zini, cik manim ir grūt. Nāc iekšā un cieši aizsprosto mani, Par to tev dusēt ļaušu uz krūts. Uz augšu uz leju un vēlreiz uz augšu Pa viļņiem un grambām matracis brauc. Ar rokām pie dibena vaigiem tvēries Kāds velniņš uz elli un debesīm sauc: Ātrāk un dziļāk, pār kalniem un lejām Lai šļūdoņi slīd un nemieri raisās! Skaraties gurniem , krūtīm un sejas Tad sadrebiet orgasmā ilgā un baisā. Aiz sienas kaimiņi iesāka klaigāt: Tak izbeidziet naktīs seksot bez prāta. Jūs izsitat visus no dievišķā ritma Kā raganas jājot uz slotas kāta!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|