|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | (konkursam- izaicinājumam) Mūždien pa vecam
 
Zilā naktī  zem baltas segas Es pēkšņi sataustu- slapja tu.. Vēl vakarā viss kā tuksnesī bija Vai tiešām caur jumtu silts lietus lija? Es tevi apveļu nedaudz uz sāna, Lai ļautu straumei no guļvietas plūst. Tad meklēju korķi, ko aiztapot tevi, Jo zinu, ka sirds tev kā lāsteka kūst. Vēl saklausu vārgu un drebošu čukstu: Ak, mīļais, vai zini, cik manim ir grūt. Nāc iekšā un cieši aizsprosto mani, Par to tev dusēt ļaušu uz krūts. Uz augšu uz leju un vēlreiz uz augšu Pa viļņiem un grambām matracis brauc. Ar rokām pie dibena vaigiem tvēries Kāds velniņš uz elli un debesīm sauc: Ātrāk un dziļāk, pār kalniem un lejām Lai šļūdoņi slīd un nemieri raisās! Skaraties gurniem , krūtīm un sejas Tad sadrebiet orgasmā ilgā un baisā. Aiz sienas kaimiņi iesāka klaigāt: Tak izbeidziet naktīs seksot bez prāta. Jūs izsitat visus no dievišķā ritma Kā raganas jājot uz slotas kāta! 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||