Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Viss pāriet.
Es gribu raudāt, gribu kliegt,
Nespēju sev Pasaules mieru liegt. Viss manī ir kļuvis tik nabadzīgs, Ka nespēju dzīvē šai tikt visiem līdz. Ik dienu, kad sākas un vakaru – beidzas tā, Nespēju saprast ar sevi es itnekā, Slāpst manī asaras, nerimstas miegs, Nesmaida sirds mana, prieks man ir liegts. Glāzē urdz dzirkstošs vīns – salds un tik remdinošs, Priecīgi guldzē tas – prātam tik mierinošs; Uz brīdi prāts drosmīgāks kļuvis ar mirkli – Kad iemalko skumjas, uz āru pauž prieki... Kad viss atkal rimst un no jauna rīts sākas, Un pārdomāt pirmsbrīža dzīvi man nākas: Un atkal viss manī ir kļuvis tik vienaldzīgs, Nu kāpēc gan nespēju tikt visiem līdz...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|