Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atvadoties
Sāļš smaids un bērnu rati manā ledusskapī,
manu kurpju purngals smiltīs ieracies, es saujām vēju stumju kabatās, ar smaidu tavas rūpju rievas izgludinu, ai ,kāpēc asaras un sāpes tavās acīs? kādēļ ir spītā apjozta tev sirds? Tu zini,mans baltais mākonis vēl neaprakstīts, mans vējš nav saksofonā iespundēts, mans grēks ir vētra tavā jūrā, mans spēks ir manā izmisumā dots.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|