Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

spēks

Noguru es šūpuļtīklā vēju gūstot,
noguris ir vējš no manis mūkot,
nogurušas manas rokas,
ziedu seģeni tev aužot,
sagurušas manas acis,
katru rītu Saulei smaidot,
nogurušas manas kājas,
taisno taku dzīvē minot,
sirds gan nenogurst ne ne nieka,
saulrietā zem liepas tevi gaidot.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-07-14 13:07 
Tas ir spēks, jā...
 klusaisMiileetaajs  2010-07-14 15:05 
Raiņa bulvārī, vai..? :)
 kwazimorda  2010-07-14 19:06 
Prot iemetināt.:)
 hefny  2010-07-14 22:08 
jā,zem liepām-paēnā jauki!
Tad jau nevajag tos citus takus iet!
Zem liepas galdu
var iemontēt ainavā un tad vēl piena krūzi un medusmaizi!
ak,cik skaisti un tad uz
platā sola-var atdusēties-pusdienlaikā,lai tad ši--,kad atnāks --tos mušus patrenkā
nostu!
 ZARNU_MAISS  2010-07-15 07:42 
Patiess spēks ir tikai, no negatīvajām enerģijām, attīrītā organismā.
 freebird  2010-07-15 12:24 
liepās satumst...lapās iešalc vēji...un tu atkal atnākt nevarēji...nogursi arī
gaidot:)
 ehidna  2010-07-15 16:20 
Noej no tās takas! Varbūt iemīsi jaunu ceļu?:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?