spēks

autors: locitajs [dzejoļi]

Noguru es šūpuļtīklā vēju gūstot,
noguris ir vējš no manis mūkot,
nogurušas manas rokas,
ziedu seģeni tev aužot,
sagurušas manas acis,
katru rītu Saulei smaidot,
nogurušas manas kājas,
taisno taku dzīvē minot,
sirds gan nenogurst ne ne nieka,
saulrietā zem liepas tevi gaidot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-07-14 13:07
Tas ir spēks, jā...
klusaisMiileetaajs	2010-07-14 15:05
Raiņa bulvārī, vai..? :)
kwazimorda	2010-07-14 19:06
Prot iemetināt.:)
hefny	2010-07-14 22:08
jā,zem liepām-paēnā jauki! Tad jau nevajag tos citus takus iet! Zem liepas galdu var iemontēt ainavā un tad vēl piena krūzi un medusmaizi! ak,cik skaisti un tad uz platā sola-var atdusēties-pusdienlaikā,lai tad ši--,kad atnāks --tos mušus patrenkā nostu!
ZARNU_MAISS	2010-07-15 07:42
Patiess spēks ir tikai, no negatīvajām enerģijām, attīrītā organismā.
freebird	2010-07-15 12:24
liepās satumst...lapās iešalc vēji...un tu atkal atnākt nevarēji...nogursi arī gaidot:)
ehidna	2010-07-15 16:20
Noej no tās takas! Varbūt iemīsi jaunu ceļu?:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!