locitaisa sūtība, ja kas!

Kā rudzus sēj, tā savus sapņus kaisu,
pa graudam vien,pa smaidam vien,
ja rudzi pārziemos, vai sapņi pārziemos?
Savādi, bet gliemezis tik lēni lien,
tāds rāmums viņā mājo, ka vai purvu brien,
no Rīgas prom, no Rīgas prom,
pie velna skursteņus un ļaužu spietus,
pie velna aplikācijas un svešus saukļus,
es esmu brīvs, man varavīksne somā,
es esmu dzīvs, man ar to vien nepietiek,
es pārvērtīšos skudrā čaklā,
es zemē līdīšu, lai domās lidotu,
es tevi mīlēšu, līdz sevi mīlēt beigšu,
es zīles lasīšu, lai likteni vairs neapsteigtu,
es bērnam pasmaidīšu, lai viņš neko vairs nesasteigtu!