..tur... 2daļa

Tad pretī Tev
Es izstiepju rokas.
Es gribētu Tevi
Mājās pie sevis vest
Un Tev sacīt:
Kad piedzimi,
Tu biji augs,
Tu biji sākumā
Tik alku pilns –
Īsts lielās dzīves augs.
Bet vēlāk
Tu biji
Tuksneša augs.
Un tā
Es atrodu Tevi,
Bet tagad
Tu esi mans augs.
Es Tevi rokās ņemu
Un mājās pārnesu.
Starp krūtīm lieku Tavu stublāju
Un turu Tevi pie savas sirds.
Es jūtu Tavas saknes savā sirdī,
Tā pat kā jūtu
Asinis,kas dzīvību man dod.
Un reizēm
Pazib kāda doma
Un vēlos es
Tās Tavas jūtas
Un dziļās domas.
Bet…
Ak…kāpēc vēlēties?
Tas tā nav noticis.
Un tomēr
Brīžam
Man šķiet,
It kā
Tas viss jau bijis,
Viss dīvaini saldi patiess:
It kā…
Man šķiet – es kaut ko tādu atceros.
Bet galu galā
Man pārliecības nav,
Ka tas ir labāk
Nekā meklēt
Un meklēt…
Un šad tad atrast…
Un mīlot pārstādīt –
Ar ilgām
Un alkām
Pēc dzīves.
Es meklēju
Vienmuļībā un tumsībā;
Es meklēju
Vientulībā un tukšumā,
Es meklēju
Garām slīdošā cilvēku drūzmā;
Es meklēju
Spilgtās mirāžās un gaistošos sapņos;
Es meklēju
Itin visā,
Kas pilnīgs man nelikās;
Bet tagad –
Tagad
Es…jā…
Es vēlētos būt zeme,
Kur Tavas saknes no jauna dēstīt;
Un lietus,
Kas veldzēdams
Līst
Kā svētas prieka asaras:
Un gaiss,
Un vējš,
Kas Tavus ziedus plaucē,
Un bite,
Kas savāc iedvesmas zelta putekšņus;
Un stublājs,
Kas balsta Tavus sulīgos augļus;
Un debess
Ar sauli,kas dāsnus starus raida;
Un tālais apvārsnis,
Kur lūkoties Tev
Un minēt,kas ir aiz tā;
Un pati saule,
Karsta un kvēla,
Kas ir Tavs dzīvības avots.
Un…ak!
Un kaut es spētu būt
Tas plašais,glāsmainais…kaut kas…
Tā radošā,auglīgā vientulība,
Pats dzīves virpulis…
Kas nav ne vienmuļīgs,ne skumju pilns,
Kas nav ne vientulīgs,ne tukšs,
Kurā Tu mīti
Un priecājies,
Kurā Tu esi…
Tas plašums,miers
Un gaisma,
Kurā Tev jābūt.
Patiešām augs Tu esi…
Cilvēcīgs augs,
Tavs augums ir stublājs,
Tavas smadzenes –
Tam lemtais brīnumainais zieds.
Un,kā visskaistākie augi,
Tik dziļi Tu izjūti
Visu,kas ir…
Visu dzīves virpuli…
Kur sakņojas viss –
Tā pat kā lilija vai gerbera.
Kas veldzi dod mums
Gan miesai,
Gan dvēselei.
Tak meklējam mēs to,kā nav…
Un sapņojam par to,kas nevar būt.