Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

...tur..... 1daļa...

Tur,
Nebeidzamā vienmuļībā,drūmā laika ritumā,
Es atrodu Tevi.
Šķirtu no visa…
Vienu..
Un Tev trūkst
Visa,kā tur nav.
Tur,
Kur gaisma nav,
Kur prāts un juteklīgums
Ir tikai sapnis,
Ko paņem nakts
Un izgaist nebūtībā,
Es atrodu Tevi.
Stingumā.
Tu bālē līdzi sapnim,
Tu aizej līdz ar nakti un nebūtību,
Tev vajag
Visu,kā tur nav.
Tur,
Dzīves tuksnesī,
Es atrodu Tevi.
Tu sakņojies tajā,
Bet neesi dzimis tam.
Tu alksti
Visa,kā tur nav.
Kaut kur starp dzīves mutuļiem
Un kūpošu vientulību
Es atrodu Tevi.
Satriektu…
Izslāpušu…
Neremdināmu!
Dzīves virpulī,
Kur
Mums visiem
Ir katram sava vieta,
Tāpat kā lilijai,
Kaktusam
Vai gerberai,
Un kas mums,
Tāpat kā viņiem,
Sniedz iztiku,
Miesai un dvēselei,
Es atrodu Tevi,
Tu augšup cel galvu,
Tiecies domāt,
Alksti mīlestības
Un radīšanas spēku vēlies,
Dzīves virpulī,
Kas noteic mūsu rīcību
Vairāk nekā tradīcijas,
Vairāk
Varbūt
Nekā slepenā dziņa mūsos,ko sauc par gribu,
Es atrodu Tevi
Tiecamies pēc lietus
Un saules,
Un dzīves
Un gaismas
Ar ikvienu dedzīgu,alkstošu,cerību un ilgu pilnu
Savas būtnes daļiņu.
Cilvēku tuksnesī
Es atrodu Tevi,
Bojā ejam
Svelmainā karstumā.
Cilvēki…cilvēki…cilvēki…
Visur!
Bet visi,
Ikviens,-
Dīvaina mirāža.
Reliģija,filozofija,
Tiekšanās pēc bagātības un varas.
Māksla
Sacelšanās,
Revolūcijas…
Visur!
Taču tas viss tikai sapnis tuksnesī
Par avotu,kas nesniedz veldzi.
Šo dzīves virpuli
Tu sajūti –
Tāpat kā gerbera vai lilija.
Patiesi…
Tu…Tu pats…
Esi tik augs.
Cilvēcīgs – augs,
Tavs augums ir stublājs.
Tavas smadzenes –
Tam lemtais brīnumainais zieds.
Un,tāpat kā lilija
Vai gerbera,
Tu sakņojies dzīvē,kas ir ap Tevi,
Un,
Tāpat kā tās,
Tu arī sajūti to.
Es atrodu Tevi
Un
Stājos Tev blakus.
Es tā pat pazīstu
Vientulību un tukšumu,
Dīvainas mirāžas un gaistošus sapņus,
Es lūkojos Tevī
Ar izbrīnu,cieņu un godbijību,
Es vēroju Tevi,
Redzu – Tu pacel galvu,
Tiecies domāt,
Kāro dzīves un gaismas,
Alksti mīlestības,
Vēlies radīšanas spēku,
Un
Saprotu Tevi.
Es nespēju runāt,
Nespēju elpot,
Nespēju kustēties.
Man tikai asara norit
Nemanot,
Norit un aizmirstas.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-11-21 07:20 
No sākuma domāju, ka par mani šis dzejolis, bet, kad jau biju izlasījis mazliet pāri
pusei, sapratu - ne vella!
 kwazimorda  2010-11-21 12:02 
Gargabals.Piekusu lasīt.:)
 Plaanpraatinjsh  2010-11-21 18:13 
Tās ir tusiņa atskaņas,kas tur ko nesaprast un kas iesēts,tas augs.:))
 lauvene4  2010-11-21 20:49 
Skaists veltījums. Lai tas stiprina...:)
 ahma  2010-11-28 16:56 
Spēcīgs gara darbs!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?