Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tie vārdi, kas ir aizmirsti.....
Piedod, es vienkārši aizeju,
Tik dusmas nomainu uz sirsnību. Par nodevību maksāju ar sirdi savu, Manu sirdi nemīdīsi. Tu biji man tik dārgā, Bet tagad tur mīt sāpju akmens. Tik svešs tev liekos it kā nebūtu es bijis . Paldies, ka atbrīvoji mani un iemācīji elpot. Paldies, par to, ka mani mīlēji, Lai arī dvēselē tev sāpēja. Bet varbūt kļūdos es, Tu esi palikusi sveša- vairs nav tā, Lai atcerētos vecumā ar smaidu mūsu dzīvi. Es esmu cits un tu tik sveša, Lai pasmaidītu es - tik domās. Ar dzeju pateikt var tik maz ! Ir labāk paklusēt, Lai dzīve iet uz priekšu. Cik auksti lietus jumtā sit, Paliek lapas dzeltenākas, Bet dvēselē man gribās Mazliet no teva maiguma, Bet ir jau vēls..... Cik auksti ir šie rudens vakari, Bet naktis ir tik garas....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|