Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izsapņotie sapņi...

Zem tavas sirds,
Es dzirdu citu,
Tu esi bērna gaidības
Zem jūtu plīvura,
Es redzu viņu,
Cik labi ir
Kad vēlos apņemt tevi,
Jo sniegsi tu man dāvanu,
Vienalga man, ko domā citi.
Tik pateikt nevaru,
Kā būs ik rītu,
Kad iesim dārzā sauļoties.
Mēs nebūsim vairs divi,
Kopā būsim trīs vai čētri,
Ir skaisti sapņi mūsū dzīvē,
Bet dažkārt nolemti tie nebūtībai,
Ir slikti pamest tos,
Kam esi vajadzīgs!
Es saku - tici,
Bet tu sāc ķiķināt,
Jo ar mani tev ir slikti
Un rodās vārds aiz kura paslēpties.
Tu turi distanci
Un abi esm strikti...
Tik runājam mēs katrs,
Ko nevar saprast citi.
Tā beidzās dienas spurts.
Mēs esam savījuši striķi,
Kuras cilpā ielienam.
Viedokļi par dzejoli
 naktsviesis29  2010-10-26 17:54 
šōreiz vecīt Tev ir sanacis murgs:O
 publicists  2010-10-26 18:08 
Piekrītu:(
 Plaanpraatinjsh  2010-10-26 19:02 
Tik burvīgs sākums,bet tik drausmīgs nobeigums.:)
 klusaisMiileetaajs  2010-10-26 19:58 
Beigas iezāģē ne pa jokam.
 jukas  2010-10-26 22:08 
Pirmās sešas rindiņas un neko vairāk...pārējam tinte tērēta lieki...
 sarma7  2010-10-26 23:05 
Apsveicu!
 piparmeetra5  2010-10-26 23:06 
Liekas, ka liriskais varonis jau pārsauļojies...
 lauvene4  2010-10-26 23:17 
...un vēl joprojām domā par sauļošanos.
 vanadziene  2010-10-27 00:07 
Nu jā, ja sieviete samulsusi, viņa mēdz tā jokaini ķiķināt...Bet bērns nav striķis
kaklā, tā ir sievietes sūtība un ģimenes laime.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?