Turētājs

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es turēju roku tavu
Kā pats savu.
No visa tā noguru
Tagad neturu:
Tāpat kā ābele
Netur ābolus,
Tāpat kā egles
Netur čiekurus.

Tu domā :
Es vārdu neturu.
Es viņu turēju,
Kad pateicu:
Es aizeju!!

Cik vārds ir saturīgs!
Tik niecīgs un īss.
Viņš sevī satur
Burvību, kas neapbur.
Viens pats īss:
Bet patiess un īsts!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
aruta	2010-10-08 12:04
Jā,..tas ir vārds ir īss un īsts !
Plaanpraatinjsh	2010-10-08 12:36
Oij,daudz tādu vārdu- īsi un precīzi,jāatkārto nav.
Naktsvijole_es	2010-10-08 15:23
Nogurumā ne tas vien notiek..:)
laukroze	2010-10-08 15:31
tā tam būt..:) burvības vietā labāk derētu brīvība.;)
vakarblaazma	2010-10-08 16:49
Aiziet nav viegli...
klusaisMiileetaajs	2010-10-08 18:25
Tad susurlācis bija tas, no kura vakarblāzma savā dzejolī aizgāja, ko..? :)
vanadziene	2010-10-08 19:54
Ļoti labs dzejolis! Kodolīgi, sāpīgi, bet pārdomu vērts...:)
assortina	2010-10-08 21:07
Vispār jau klusēšana ir zelts! Ja iet, tad iet! Ko tur vairs runāt?!
ehidna	2010-10-09 10:21
Nu kaut ko tādu jau tikai vīrietis spēj pateikt!:)))Pagaidi, kad pret Tevi ar tādu attieksmi izturēsies- man pofig!, es aizeju!- gribētu zināt, Ko Tu teiksi!?:)
Susurlacic	2010-10-09 19:19
Ehi, tu tak mēģini visu fantāziju pierakstīt autora personīgām izjūtām..:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!