Spēle

autors: MC_Light [dzejoļi]

Noķerts
un aizbēdzis
mans prāts tagad lēkā
un krāsainiem āboliem
mūs visus mētā

tas spēlē šo spēli
un pēta tad vēl
cik daudz tad vēl mūsos
ir palicis spēka
kaut roka jau sniedzas
pēc kaut kā lēta -
gribas ko mīļu
tāpēc jau cīnos...

as sevi
par tevi
pret visiem
par vienu
šķiet pārpratuma dēļ
sāp mana sirds
lēnām un klusi asaras birst
ir pienācis brīdis
kad cerības irst
un tāpēc
slēgsim mēs derības
meklējot zudušās
cerības...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-09-23 19:30
Nesapratu... Nekas tev ar tiem āboliem nesanāca..?
Baltaa_Roze	2010-09-23 20:01
Tā nav cerība, kas zūd.Cerība mirst pēdējā, līdz galam tā dzīvo...saņemies!
laukroze	2010-09-23 22:26
piekrītu BR...
tavssargs	2010-09-24 08:04
Ja neesi gejs, stājies armijā!
Plaanpraatinjsh	2010-09-24 09:13
Ja jūtamas sāpes sirdī,tad laiks iet pie kardiologa.
vakarblaazma	2010-09-24 09:40
Laiks pie dziednieka sirdi dziedināt!
ZARNU_MAISS	2010-09-24 14:36
Sāc ar sevis attīrīšanu no negatīvajām enerģijām.
MC_Light	2010-09-24 19:17
Te arī viņas ir - negatīvās emocijas - ārā un prom :) - pat īsti nezinu kāpēc tāds dzejolis sanāca, varbūt tas ir slikti, bet rakstot nekad nedomāju - viss tieši uz papīra.. :)
lapsu_aacis	2010-09-25 01:50
ienaacu iechekot, kaa teU veicas.. kljuudas manaas un epiteti klibo, bet no shitaa as sevi par tevi pret visiem par vienu esi laipnC, uzraksti LABU dzeju! citaadi to izdariishu es! -piedraud-

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!