Spītība

Kad vasara bija
ne lietus kad lija
nebija laika
dzīvot tad sev
kāda tur saule,
kāds vēl tur mēness
kādas vēl zvaigznes -
tās neredzu es

salnās un vējos
sniegos un lietū
ejot uz priekšu
mēs skatāmies tieši
uz lietām -
ko vēlamies redzēt
nē tām - ko citi mums rāda

savus uzskatus ārdam,
mainām un lokam
dzīvojam dzīvi caur mokām,
lai būtu tik fonā
bail mums ir izcelties -
ko citi vēl domās
bet
vienalga ir man...