* * *

Mēs protam bērnišķīgi smaidīt,
Mums pieder saule, zvaigznes, lietus, viss,
Ko sataustam, ko saredzam, ko dzirdam,
Ko Dievs ir zemes virsū radījis.

Zem kājām pamanām ik katru oli,
Un arī ziedu, kas uz ceļa smiltīs mīts,
Un pirms vēl speram tālāk kādu soli,
Mēs pieliecamies, paņemot to līdz.

Var noderēt it viss, jo ceļs nav galā
Zieds spēs mums kādu mirkli smaržu sniegt,
Bet oli nolikšu es ziedu dārzā savā,
Te daudz ir tādu, nejutīsies viens.

Mēs protam bērnišķīgi smaidīt,
Mums pieder saule, zvaigznes, lietus, viss,
Ko sataustam, ko saredzam, ko dzirdam,
Ko Dievs ir zemes virsū radījis.