Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ŠŪPUĻDZIESMA MAZAJAM EŅĢELĪTIM

ŠŪPUĻDZIESMA MAZAJAM EŅĢELĪTIM

Kad saulīte debesīs dodas uz dusu,
Pie tevis nāk miedziņš uz pirkstgaliem klusu,
Snauž lellītes, lācīši sapnīšus redzot,
Spožs mēnestiņš parādās zvaigznītes dedzot.

Laiks tev arī gulēt iet,
Jūti, actiņas veras jau ciet...

Kā pūciņa spilventiņš glaužas pie vaiga,
Kā mākonīs sedziņa viegla un maiga.
Tev, eņģelīt, šūpuļa dziesmiņu dziedu,
Tev vēlu es izaugt par brīnišķu ziedu.

Laiks tev arī gulēt iet,
Jūti, actiņas veras jau ciet...

Tu, skatoties acīs, man burvīgi smaidi,
Ka ņemšu uz rociņām, zini un gaidi,
Par smaidu šo gaišāka pasaulē nav,
Tik mīļi klāt tu tikai galviņu kļauj.

Laiks tev arī gulēt iet,
Jūti, actiņas veras jau ciet...
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-09-22 09:53 
..asj sabijos — tik daudz sintaxes Teu [sen] nau bijis :))) [pirmaa doma — iekopeets
:)]...
 Plaanpraatinjsh  2010-09-22 18:24 
Jauki,sen nebija nekas par eņģeļiem lasīts.
 Amarille  2010-09-22 22:27 
Nu man arī padomājot par mazmeitiņu varētu kaut kas tāds rasties.Jauks,mīļš un dikti
sacukurots! :)
 Aijassmaids  2010-09-22 23:08 
Nu tieši tā! Mani viena vecmāmiņa palūdza 1,5 mēnešus mazai mazuļitei šūpuļdziesmiņu
sacerēt. Te nu tā ir.
 klusaisMiileetaajs  2010-09-23 19:43 
Baigi labs dzejolis! Izlasīju un tūlīt sagribējās kādai bērniņu uztaisīt. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?