Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Lapkritis.
Putekļi pārklājas ar cieņas pilnu ticību savai neaizskaramībai,
Plīvojošs stabs aicina telefona kabeli nepārtrūkt - Kājas, iemītas viegli sīcošā dubļu balsī, Pasludina lapkriti Promplūstošo pagātnes putekļu valsī - Un dzeņa vēdera smiekli Par visu paredzēt alkstošajām smadzeņu kāpurķēdēm Pārskan mežu galotnēm pāri. Par taureni jau sen ir kļuvis kāpurs, Kuru vēl tikai vakar ar trīsošajiem pirkstiem skāri - Neviens nekad nav teicis neko savādāk, Ka laiks var apstāties un pārklāties ar cieņas pilnu neaizskaramību, Bet apturētā laika lapkritis joprojām krīt Ar dzeņa krāsām mirkļu taureņzeķes uzadīt, Ar cieņas pilnu ticību par negaistošā virpuļvalsī izdejotiem smiekliem, Ar pilnskanīgi nostrinkšķošiem vēja zvaniem dzīvesjēgu piešķiroši liekiem Un dubļos nemirstīgi iedejotiem gumijniekiem - Lapkritis no mirkļu putekļiem Par piepildīta laika dāvanu Bez vaicāšanas krīt Uz domām noticēt Par taureņdeju rīt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|