Drīkst un nedrīkst

Tukšums nogalina un ļoti sāp
Tu saproti kāds piedzimst un kāds vairs nepārnāk.
Un tik un tā , tas ļoti sāp ,
bet laikam jau tāpēc to sauc par dzīvi !
Man liekās , es iešu , es darīšu
Un ņemšos pa dzīvi , bet liktenis saka STOP –
Kam seko atkal – Brīvi!
Un tad rodas jautājums : vai pats esi saimnieks par savu dzīvi?!!

Liktenis prot sist un prot arī glaudīt ,
Bet nezin neviens , kura brīdī , ko gaidīt.
Ir saprotams , dzīve ir viena un to vajag baudīt
Varētu tak pateikt mums , kad raudāt , un kad vienkārši smaidīt.
Tu sēdi sarāvies bailēs un nezini ko gaidīt
Zini , sitiens būs , bet cik ilgi drīkst smaidīt ?!!
Protams, viņš nāks , kad viss mazāk tiks gaidīts
Tik varētu tam pateikt kāds , ka viņš nav bijis gaidīts...

Ejam un cīnāmies, aizmirstot par bailēm
Ja esi izdomājis būt , tad ir jābūt stiprākam par bailēm
Un ja esi pamanījis – viņš prot būt , aŗī laimīgs
Kaut dvēsele skaļi raud , bet ārēji izskatās smaidīgs!

Un atkal nāk pārsteigums nākamais ,
brīdī kad aizmirsti par bailēm , tas nāk kā sitiens
Kuru saņem spēcīgu , asu un tieši pa vaigu
Tā jau ir bijis , un Tu , kā neapzināti liktenim pagriez otru vaigu
Saļimstot sāpēs, vērs skatienu uz augšu
Un prasi :vai sekos sitiens nākamais vai šoreiz nebij pa maigu?!