Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mijkrēslis

Ir nolaidies vakars pār zemi,
Viss zilganā dūmakā jau.
Šai klusumā pēkšņi es manu,
Kā pamalē pārvērties riets –
Un kļuvis tik gaistošs,
Kā mākoņos izkusis smaids,
Kā izdzisis solījums,
Kā atbilde, kuras nav...

To neaptverami saprast,
Šķiet zeme zem kājām pat zūd,
Un pāri plīvo buras,
Kas mani viesulī nes,
Kaut jūdzēm visapkārt
Vēl klusumā iegrimis viss.
Šis mirdzums visapkārt...
Tiem laikam zvaigžņu putekļiem būt...
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-08-18 13:40 
Kļuva baigi lasot.
 jukas  2010-08-18 21:32 
Jau tumst , kaut burās ,bet mājās kaut kā jātiek...
 pipars27  2010-08-18 23:33 
Nu...shkjiet cilveekam dziivee jauni paveersieni, bet cik labi vai slikti, to jau tik
peec laika varees noteikti pateikt!
 assortina  2010-08-19 18:22 
Netverama, gaistoša noskaņa! Man patīk!
 ehidna  2010-08-19 19:17 
Brīnišķīgas izjūtas!:)
 klusaisMiileetaajs  2010-08-19 20:55 
Par ko tad tā aizdomājies, ko? Atkal par sieviešiem, a..? :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?