???

autors: sikatrons [dzejoļi]

Tā vecā māja Piebalgas pusē
tagad vientuļa domīgi klusē,
vai tas bija sapnis,vai īstenība,
kas vēja spērniem te aizzibēja,
Kad svecītes gaismiņa pildīja telpu,
un klusāk,un liegāk par tauriņa elpu
divas dvēseles saplūda vienā.
vai tas bija sapnis,vai īstenība...
bet varbūt brīdis,kad mīlestība
savas ziedlapas vaļā raisa,
neprasot,vai to maz kāds gaida,
vai drīkstam to saglabāt,tālāk nest
un atdot tai savas dvēseles.
Vai tas bija sapnis,vai īstenība...
Bet vecā māja Piebalgas pusē
tagad vientuļa domīgi klusē,
tikai vējš kā neprātīgs skraida
un gaida,gaida,gaida...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-08-13 14:15
Vienaldzīgi lasīt šo dzejoli nav iespējams.
Naktsvijole_es	2010-08-13 15:06
piekrīt Plp...
straume22	2010-08-13 16:16
Skaisti pateikts,tiešām...pat pa ādu pārskrēja šermuļi cik skaisti...Aplausi autorei.
sveces_liesma	2010-08-13 16:24
Jā, jauki, īpaši svecītes gaisma, ir gan dažiem talants tos pašus parastos vārdus salikt tā, lai dvēseli aizkustina
papardes_ziede	2010-08-13 18:05
skaists dzejolis, tikai vajadzēja virsrakstu izdomāt.
klusaisMiileetaajs	2010-08-13 18:54
Krūtīs kaut kas sāka žņaugt...
beatriche__	2010-08-13 20:46
burvīgi!:)
assortina	2010-08-13 21:09
Bez komentāriem! Ļoti skaisti!!
viesulis151	2010-08-14 11:36
Stāv sena māja, kaut kur Latvijas pusē Un daudz jauku stāstu viņas dvēselē pulsē. PS. Vispārībā skaisti, pat trūkst vārdu lai izteiktos.
kwazimorda	2010-08-14 12:32
Klapē saujas.
malva	2010-08-18 11:25
šermuļi? pie skaistuma? kaut kā nesapas. drīzāk pabojā ;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!