***

Tavas rokas ap mani kļaujas,
tās ieslēdz kā siltās važās,
un pārsteigta jūtu,ka negribas,
lai tu tās raisītu vaļā.
Saprāta balss klusi iečukst;
ļauj sevi kaislībai,ļauj,
tikai durvis uz sirdi aizver,
iekšā tur neielaid.
Liktens jau kārtējo reizi
pār mani uzvaru svin,
tā deja,ko viņš mums spēlē,
ir jādejo atkal pa trim.
Es zinu-tu nāksi un iesi,
tas reizē ir lāsts un prieks,
bet sirds dziļumos mīlēt tevi,
neviens man to neaizliegs.