Vai viss ir beidzies?

Tveice jau trešo dienu, nepanesams karstums,
Pēkšņi no zilas debess izskan jautājums.
Saule karsē saplaisājušo zemi, neviena mākoņa,
Zemi sasniedz neskaidra šņākoņa.

Tā sasniedz mani un triec no kājām,
Pieceļos, paskatos uz sali, uz mājām.
Kas tikko notika, kas tas bija?
Vai tā bija, ko sirds saklausīja?

Galvā paliek tik jautājums, kas neliek mieru.
Prāts saka jādomā, bet sirds tikai vienu.
Kā būtu labāk, to tikai mini,
Saku- labi, viss, dari kā zini!

Tad pēkšņi no zilā debesu juma
Karstajā tveicē gluži kā duma
Krīt griezdamās vientuļa ūdens lāse,
Tai tuvumā nelido neviena cita māsa.

Tā krīt un krīt, līdz trāpa pa māju
Paceļu acis un nedroši jautāju-
Dievs, saki, lūdzu man paud,
Vai tiešām tur debesīs eņģelis raud?