Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Rūgtās atmiņas
Guļu gultā, klusums, skaņas lido uz citu pusi,
Paņemu telefonu, klusums, vai tu jau dusi? Šie vārdi bez atbalss izplain tālumā, Kā lapa, kas šūpodamies nogrimst ezerā, dziļumā. Grimst pamazām dzīlē arī mans domu kuģis, Vēl turos pie pēdējās vīles kā salauzts knaģis, Tik sapņi un cerības to bez mitas smeļ. Tikai kaut kur tālumā zinu, ka cerība zeļ. Nemierīgas viļņu bangas pret stāvo krastu sitās. Putnu klaigas arvien skaļākas top un klusumam maisās, Bet iekšēji nu mierīgs un priecīgs nu esmu Tik laimībai pietrūkst vien tavu dvesmu. Lēnām, neizbēgami saule nu aust Vai tiešām nespēšu savas jūtas reiz paust? Un izgaist tavs stāvs, kad nu tālumā raugos, Katru dienu atsaukšu atmiņā šos brīžus jaukos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|