Laika vecis lidostā

Vēl atlikušas dažas stundas,
Kurās varam dalīties.
Mēs klusi sirdī Dievu lūdzam,
Lai pulkstenis reiz pārstāj skriet.

Bet laika vecis ir kā sērga,
Mēris, kuru nepieveikt!
Ir atlikusi vien pusstunda,
Kurā negribas ko teikt.

Viss! Piecas minūtes mums dotas,
Asaras sāk acīs skriet.
Es pasaku - lai labi sokas,
Tu atbildi - nu, paliec sveiks!

Tu aizgāji,
Bet atnācis bij` klusām
Laika vecis - mērglis, žīds!
Varbūt tāpēc šķita mūžīgs
Mirklis, kurā tiku šķirts...