Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dūmu slazds

Es esmu dūmu mākonī tīts,
Pukst klusāk mana straujā sirds,
Un acis neredz īsto seju,
Kura spoguļvirsmā mirdz.

Aizrit dažas stundas garām,
Vērstais skats kļūst skaidrs, ass.
Un tāpēc ņemu cigareti,
Lai acis nosedz dūmu slazds..
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-06-26 21:34 
Tik neuzlaid Joski gaisā! :)
 assortina  2010-06-26 22:11 
Varbūt tā bij migla ??! :)
 ahma  2010-06-27 17:32 
Līdz ko apskaidrojas prāts,jau atkal varen dūmot sāc.Tā tu līdz mūža beigām neko
nesaskatīsi :)).
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?