NO SEVIS IZEJOT

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Cik daudz man būtu jāpasaka tev,
Bet es to visu atkal turu sevī,
Un bieži pārmetu par slinkošanu sev,
Man būtu jāiziet no sevis, satikt tevi.

Ar sevi kopā nevaru es smiet,
Sāks ļaudis skatīties uz mani smīnot,
Ar tevi kopā negaiss -pūsma šķiet,
Kā putni traucam spārnus savicinot.

Tavs smaids ik lietus lāsi žāvēt spēs,
Pie pleciem atkal sajutīšu spārnus,
Ja tikai iziešu no sevis beidzot es,
Tu līdzās-jāpārpeld nav okeānus.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2010-06-14 00:43
..un Apsjukruuma ienaaca Tevii..
gunarszibens	2010-06-14 05:43
Tiekamies tur :)
klusaisMiileetaajs	2010-06-14 06:57
Nu, neticu, ka šitais dzejolis man veltīts! Neticu, un viss! :))
Naktsvijole_es	2010-06-14 10:53
Ticu,ka dzejolis ir veltīts kM,ticu un viss..:))) Feinas rindas...
laukroze	2010-06-14 10:58
jai ir ko teikt, ta jāiet un jārunā!!:)
sekspiirs_5	2010-06-14 11:21
ŠP.
piparmeetra5	2010-06-14 18:32
Spārnots dzejolis.
assortina	2010-06-14 19:14
Ļoti izdevies veltījums!
hefny	2010-06-14 22:36
Jā,izej gan mīļā no sevis,izvēdināt galvu un parunāties ar kādu jaukumu!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!