Kad migla izklīdīs

Vēl diena ietinusies baltos palagos,

Vēl miglas kumeļš laukiem auļo pāri,

Bet drīz jau saules stari zemi samīļos,

Un bites lidos pildīt medus kāri.



Es basām kājām kāpju pāri lievenim.

No zāles stiebriem nolīst simtiem lāsu...

Virs galvas putni rīta piedzimšanu svin,

No lapu kausiem dzerot dzidro rasu.



Pa taku sīka cielaviņa pretī tek.

Kā cielaviņa aiztek mana diena,

Daudz jāpaspēj, nav laika mirkli pasēdēt,

Kā medus bite pļavā,dārzā skrienu.



Kur līgojas aiz kalna plašais rudzu lauks,

Kur manī raugās puķu acis zilās,

Turp manas cerības un manas domas trauc,

Turp traukšu ,rīts kad miglu izklīdinās.