Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pie tevis

Tik spilgti zila debess,
Vien dienvidpusē
Baltas, vieglas
Mākoņdriskas slīd.
Tu klusē,
Zvilnēdams zem ķiršu koka,
Nupat tas ziedēja,
Jau smaragdzaļas ogas zaros spīd.

Vējš iekrīt lapās,
Šūpina, liek skanēt.
Es slepus vēroju,
Kā tava roka viegli
Zaru skar.
Tu blakus man,
Bet domās kaut kur projām.
To sajust var.

Vēl nepļauts zāliens
Mārpuķītēs mirdz.
Nāk kaķe Kellīte,
Ar asti bites biedē.
Kā nosargāt šo brīdi,
Pirms tas pagaisis,
Šo sajūtu,
Kas brīnumaini dziedē?

Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-06-08 09:22 
Uzburta jauka,sirsnīga,dzīves aina,tik pārsteidzoši skaidri uztverama...Tiešām
baudāma Dzeja...
 kwazimorda  2010-06-08 09:38 
Paēdu.
 aruta  2010-06-08 10:08 
Jauka noskaņa..tas mirklis paliks,negaisīs.
 laukroze  2010-06-08 10:36 
jauka noskaņa, bet nevajag slepus vērot, vajag būt klāt!!;)
 klusaisMiileetaajs  2010-06-08 19:33 
Eh, būtu es jaunāks, varētu kopā ar tevi tur pagulēt! :))
 Naktsvijole_es  2010-06-08 19:51 
Feins...patika..:)
 assortina  2010-06-08 20:41 
Skaists mirklis! :)
 blackeyedpea  2010-06-09 01:39 
P-A-T-I-K-A!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?