tu esi

Te pēkšņi dzīve sašķobās
Un strauji bremzē.
Tu nenoturies,
Krīti.
Visapkārt ievu smarža jaucas,
Gaišzaļi, caurspīdīgi pavasara rīti
Un dzeguze.
Tu skaiti,
Lūdzoties, lai neapklust,
Ļauj turpināt šo dzīvi,
Neļauj zust.


Kam pateikties,vai dzeguzei,
Vai Dievam,
Vai dzīvotgribai,
Smaržīgajām ievām?
Līst pērļains lietus,
Cūkpieneņu zeltā lauks
Un diļļu smraža buljonā,
Ko mīļas rokas nes.
Tu esi atpakaļ
Uz ziedošās
Un smaržu pilnās pilnās
Pasaules.