Vienaldzība

autors: kodax [dzejoļi]

Es ierāmēšu savu portretu rāmītī
Un ērti iekārtošos tavu acu priekšā.
Katru tavu vienaldzību sirdī likšu
Un neizteiksmīgi to dzeršu priekā.

Mani lētie smiekli visur skanēs,
Kā atbalss nolādētai vienaldzībai.
Bet tu turi mani tajā zelta rāmī
Par godu majestātei – mīlestībai.

Tas nekas, ka sāpīga es šodien
un neizteiksmīga līdz riebumam.
Reiz pāries tava vienaldzīgā elpa-
Atspulgs šim aukstajam klusumam.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
esome	2010-06-05 15:41
redzu, ka dz. tēls ir skumdināts :((
laukroze	2010-06-05 15:44
nez, kaut kas te nav, par daudz skumju..:(
hefny	2010-06-05 17:32
neskumsti.Un smejies-no sirds-kaut pasmaidi-par sauli un ziediem vasarā,par zvirbuli,kas ,kas čiepst un čiepst,un čiepst bez gala.
kodax	2010-06-05 18:16
Dzīve ir dzīve un dzeja tikai dzeja! Esmu saules pārņemta! :)
laukroze	2010-06-05 19:17
kas gan var būt labāks par sauli, ja tās nebūtu, mēs arī te nebūtu..;)
klusaisMiileetaajs	2010-06-05 19:49
Es arī šodien visu dienu ravēju saulē, bļeha muha! :))
vanadziene	2010-06-05 23:45
Vienaldzība no mīļotā puses sāp tikpat stipri kā nodevība.
assortina	2010-06-06 16:35
Skumīga noskaņa, bet labs!!
kwazimorda	2010-06-06 19:23
Kā būtu ar vienaldzīgu nodevību,a vanadzien? ;)
vanadziene	2010-06-06 21:52
Kwazimordiņ, vienaldzīga nodevība ir sinonīms nodevīgai vienaldzībai, lūk tā, mīļumiņ.:))
straume22	2010-06-07 08:39
Optimistiska Dzeja.
kodax	2010-06-07 08:40
Paldies par viedokļiem!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!