Eksplozija
Ubaga cepurē
Neveikli skatieni krīt,
Lamu vārdi eksplodē sirdī.
Un kāda maiga roka,
It kā naidu noglāstot,
Piecus latus ieliek eksplozijā.
Viedokļi par dzejoli |
laukroze |
2010-05-20 10:46 |
cerams, ka tad naudas devējs bij godīgs cilvēks..:) |
gunarszibens |
2010-05-20 12:16 |
Ubags sēdēja ceļa malā vairāk par trīsdesmit gadiem. Vienu dienu garām gāja
svešinieks.
"Nepažēlo sīknaudu!", nomurmināja ubags, mehāniski pastiepis cepuri.
"Man nav ko Tev dot," atbildēja svešinieks un jautāja, "kas tas ir uz kā Tu sēdi?"
"Nekas," atbildēja ubags, "tikai veca kaste, sēžu uz tās cik vien sevi atceros."
"Vai esi kādreiz ieskatījies iekšā?", jautāja svešinieks.
"Nē," atbildēja ubags, "kāda jēga?"
"Paskaties iekšā!" uzstāja svešinieks.
Ubagam atvēra kasti.
Ar izbrīnu, neticību un sašutumu ubags atklāja, ka kaste līdz malām piepildīta ar zeltu.
Ieskaties sevī, jo katrs, kurš meklē neizskadrojamo dzīvības prieku un nesatricināmo
mieru, kurš nāk ar to, kas meklē drošību, mīlestību un mieru pasaulīgos sīkumos ir tāds
pats ubags ceļa malā |
gunarszibens |
2010-05-20 12:17 |
drukas kļūda - ubags pats atvēra kasti |
betbetmenc |
2010-05-20 16:35 |
...es rudenī garāmgājējus cienāju ar āboliem... |
sekspiirs_5 |
2010-05-20 17:53 |
moderni gribēts...:)) |
Plaanpraatinjsh |
2010-05-20 20:53 |
Kam pieci lati,ja kaste ar zeltu pilna?! |
assortina |
2010-05-20 21:33 |
Morāle - nekad nesēdiet uz kastēm, pirms nepaskatāties, kas tajās iekšā!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|