Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par krūzēm.III

Tēva vairs nav.
Mammas bufetē
pagrozu tēva ikdienas krūzi-
vienkāršu,lielu un baltu.
Ciemiņu reizēs viņš
prom pa galdu
pastūma mammas uzlikto kafijas piņģerotu-
mazu,trauslu un jauku:
"Uzliec man manējo.
Riktīgam vīram
vajag riktīgu trauku."
Viedokļi par dzejoli
 ehidna  2010-05-31 23:36 
Hmm... Veltījums kādam!:)
 hefny  2010-06-01 12:00 
jā,atmiņas un lietas,kas tās atkādina--ir gan labas,gan smeldzīgas,bet tā ir tā
realitātes daļa-sirreāla,bet mūsu apdzīvota kopā ar mīļajiem vai jaukajām
atmiņām.
Un kamēr mēs dzīvi--nekas nav lieks un dzīvo kopā ar mums-tik ilgi,citreiz
vēl ilgāk-ģimenes nostāsos,pat 5,6 paaudzes.
 kwazimorda  2010-06-01 17:43 
klM pēdējām rindām noteikti piekritīs.Es arī...
 assortina  2010-06-01 19:05 
Man patīk Tavs krūžu cikls!
 klusaisMiileetaajs  2010-06-01 22:06 
Piekrītu kwazimordam!
 LapsaE  2010-06-02 10:49 
Tāds silts gabaliņš...........Tētis priecātos:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?