Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par krūzēm.II

Viņš aizgāja.
Viņa palika viena.
Reizēm neizturami vilkās dienas.
Nobira zelts,
kas visu darīja spožu un priecīgu.
Vien mazliet
no tā laika zelta atviz kā senāk
uz kafijas tasītes malas,
kad atmiņu dzenis
atkal aplamā kokā ir kalis,
un viņa skatās tasītes osas
šķībajā smaidā.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2010-06-01 11:57 
ielek krūzītē kakao!
 kwazimorda  2010-06-01 17:41 
Patika.
 assortina  2010-06-01 19:04 
Man arī patika!
 klusaisMiileetaajs  2010-06-01 22:11 
Domā, ka man nepatika? :)
 LapsaE  2010-06-02 10:46 
šis ir labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?