Bailes no bailēm

autors: gunarszibens [dzejoļi]

Bailes no bailēm
Nav tādu vairs
Gaismā vairāk
Viss kļūst skaidrs

Nelies asaras
Bērni dzemdībās
Kad pasaule mazā
Būs skaistāka

Zāle viszaļākā
Ir šeit
Debesis zilākās
Tieši tagad

Pietiek sapņot
Laiks nomodam
Jo kamēr saprot
Nospļauties laikam

Taču ja paskatās
Dvēseles ilgojās
Sadoties atpakaļ
Ar pasauli rokās

Tikai jāsaskata
Atlicis viens solis
Prieks kā gaismas
Lietus pāri nolīs

Cilvēka dziļumos
Noskalos putekļus
Bērns atkal uzelpos
Lai satiktos

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-05-23 08:05
Baigi, baigi filozofisks. :)
ehidna	2010-05-23 13:33
Kas to rakstīja? Ka bērns kliedz aiz bailēm,iznākot no mātes paradīzes dārza? Viņš kliedz,jo viņam bail,ieraugot elli ,kurā būs jādzīvo! Šķiet, tas bija Dons Migels Rīss! Pareizi? Tas nebija Krayon!
Naktsvijole_es	2010-05-23 15:30
njā,filozofisks gan..:)
assortina	2010-05-23 17:04
Piekrīt iepriekšējiem komentētājiem!
Plaanpraatinjsh	2010-05-23 18:54
bērns piedzims gribēs peldēt zeme šūposies koki augs uz leju...
ofni	2010-05-23 20:38
nu jā, cilvēka dziļumos putekļus noskalos

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!