viss ir tāpat

nekas nav modernāk vai mazāk moderni
viss ir tāpat kā tajos senos laikos
un vijas mīlestības trīsstūri
kā izstaipīti garaiņos un tvaikos

kāds raud, kāds smej, kāds raudot smej
kāds prāto, cits neko un tikai dzīvo
uz nebēdu kāds ausīs laimi lej
pa vidu meliem patiesība plīvo

tā skaista ir, tai neskādē nekas
par darvas karoti un medu šeit nav tiesa
tik visam pāri dzīves lamatas
kur uzgavilē dvēsele un miesa

vien mirklis sašūpojas kādubrīd’
un izbirst, lai pa jaunam sakārtotos
lūk, mirkļa veselums jau atkal slīd
lai citiem krātuvītē pievienotos

kas mīlestība? – tas, kas nemainīgs
kas tevī sēd no paša laiku gala
tā ir tepat, bet tas, ko meklē vēl
vien kāda neapgūta sapņa mala

tie trīsstūri no mīlestības nav
tie četrstūri un piecstūri, un citi
no ego būvēti, drīz sabrukuši jau
ak, mīlestība! mūžīga tu riti

uz augšu tiec no lauka līdzena
tur nelīdzēs ne ieplakas ne smailes
bet ko te stāstu, ja tev gribas krist
un vienmērīgā dzīvē pārņem bailes