Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pilnīgā nožēlā
Es stāvēju pie dīķa,
Es stāvēju un vēroju: Tu slīksti. Es aizgāju no dīķa, Es nespēju skatīties: Kā tu slīksti. Es esmu ļoti jūtīgs, Es nespēju vienkārši vērot Kā tu slīksti. Es tagad to nožēloju: Es varēju tev pamest, Es gribēju iemest tev- Iemest ar ķieģeli. Es varēju pārtraukt ciešanas Es neiemetu tev ar ķieģeli. Es nožēloju! Es nožēloju! Tu man piedosi? Es to nožēloju. Es stāvu pie jūras. Es stāvu un vēroju: Kuģi grimst. Es nožēloju! Es nožēloju, Ka nepaņēmu torpēdas Ak bēdas , bēdas Es nežēlotu Torpēdas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|