Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pusnakts reiss
Krēsla smagi pār pleciem guļ
Acis sedz un aukstumu nes Klaidonis cauri tunelim skrien Rokā spieķis, kas nelūzt, kas nezūd Lapas kliedē, uz visam pusēm mētā Kad mati plīvo, gājējam pretīm Izliekas redzams, svilpojot dziesmu Vārdā saucams par vēja vēju.īsto Sētnieks ar slotu asfaltu skrāpē Visu lieko, kas lieks,atņems vējam viņš Nesaprasts paliks un jau kavēt kavē Savu dziesmu izdziedāt, deju izdejot Pusnakts bērni pa ielām klejo Ar sareibušām galvām, sareibušām sirdīm Kāds jau blakus ielu dzeju dzejo Pēc žanra drāmu ar jūtam siltām Pusnakts reiss pa pilsētas ielām Slīd garām pieturām, bet vai tukšām? Nav iemesls , lai apstātos Nav iemesls, lai apdomātos Nav iemesls , lai atskatītos Un aizdomātos Luksaforos orandžā gaisma mirgo Vētra savas pēdas atstāj uz vaiga Un lapas savu pirmo valsi lēni virpo Savus vārdus sakāmos tautai ielās vaida Bezpajumtnieks monētas kratās skaita Tramvaja pusnakts reisu gaida Nopūšas smagi, galvu noliecis tas Skat uz drānām caurām, bet tomēr savām Pilsēta neguļ, tai vienmēr ir ko teikt Ir daudz stāstu, pasaku un traģēdiju šo Stāv uz vietas un nekad nepazūd laiks Pulkstens viena ritmā un viena taktī rit Pusnakts putns savus spārnus pletis Ar ēnu aizēnojis pilsētas ielas šaurās Nakts koris savu koncertu spēlē Kamēr pāris pūces savas nakotnes zīlē
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|