Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bērna lūgšana

Ar nevainīgu dvēseli
Ar neaptraipītu sirdi
Ar dotu Dieva svētību
Ar baltu auru tas dzimst
Bērniņs stāv, smaid un klusē viens
Acīs dzirksteles cierībās dziest
Tās veras žēli ciet ikkreiz
Kad aukstumu jūt, kā tam salst
Bērna rociņas trīc, enģelim lūdz
Pēc siltuma, ko nesajūt
Viņš stāv, klusē un smaid
Kamēr dvēsele sauc,viņa vietā raud
Viņš neprasa, viņš izliekas
Pieradināts pie aukstuma
Viņam jāklusē, viņam jāmelo
Pieradināts pie akluma



Vai dzirdi, kā bērniņš lūdz
Vai dzirdi, kā viņš raud
Pēc tava pieskāriena, pēc tava smaida
Pēc mīlestības tavas prasa


Bērna sirds mierā pukst
Nav vairs bērns, nav vairs kalps
Kas reiz pazaudējis sevi bijis
Kas savu dvēseli pārdevis bijis
Stāv, smaid un klusē viens
Acīs ledus nekad neizkūst
Tās veras žēli vaļā ikkreiz
Kad siltumu jūt, kā tam salst
Rociņas vairs netrīc, bet lūdz
Lai enģeļi par piedošanu raud
Par grēkiem, kas sirdī iegravēts
Kas dzīves gramatā ierakstīts
Bērns neprasa, bērns nesaka
Pieradināts pie klusuma
Viņš nelūdz, viņs nekliedz
Pieradināts pie tukšuma

Vai dzirdi, kā bērniņš lūdz
Vai dzirdi, kā viņš raud
Pēc tava pieskāriena, pēc tava smaida
Pēc mīlestības tavas prasa
Viedokļi par dzejoli
 piparmeetra5  2010-03-21 10:27 
Situācija ne pa jokam...
 hefny  2010-03-21 11:11 
pties-ne4 pa jokam,-piekrītu Piparmētrai.Traģiks.
 klusaisMiileetaajs  2010-03-21 16:33 
Kāpēc novedi bērnu līdz tādam stavoklim?
 Plaanpraatinjsh  2010-03-21 17:48 
Varbūt,ka vienkārši aizmirsi paēdināt.
 klusaisMiileetaajs  2010-03-22 06:49 
Hefny, re, pat lamājas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?