MS LXII

autors: ugjis [dzejoļi]

notrinkšķ lēti kā jau stikls
saplīst kā kristāls sīki un smalki
peļķē saplok sapņoti dimanti
ūdens vien
[re kā sirds siltumā izkūst
maldi
ziemeļblāzma un sniegs]
upē aizpeld nokritušas debesis
mirklis pielīp un
neaiziet..

* * *

sabijies no pavasaŗa
turu tavu roku
[tas vējš tā gaisma]
sabijies no pavasaŗa
turu mirkli
pret vēju un pret gaismas nažiem
sabijies..

* * *

sabijies no pavasaŗa
nobijies no baltas lapas
skatos kā
pāri mīlestībai
kaisles liesmām nāvējošām
savu mieru izlej
ikdienības rūtiņu lapa
[ak šīs zilās burtnīcas un
tūkstošgadu reizrēķins]

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
malva	2010-04-13 01:26
sveiki, ugji... kur tik ilgi biji? :) Tu no Kamčatkas?
sarma7	2010-04-13 03:58
Labs!:)
esome	2010-04-13 07:23
upē aizpeld nokritušas debesis mirklis pielīp un neaiziet :)) brīnumaini izteikts pārdzīvojums
klusaisMiileetaajs	2010-04-13 07:30
Jā, tagad jau vis kā traki uz to kūlas dedzināšanu. :))
Plaanpraatinjsh	2010-04-13 07:37
Kas gan Tevi tā sabaidīja pavasarī? Reizrēķinu taču zini,bet tas jau galvenais?
straume22	2010-04-13 08:39
Baudāma Dzeja.
piparmeetra5	2010-04-13 09:08
Izlēmu, ka nebaidīšu vēl ar savu komentāru...
hefny	2010-04-13 09:10
Pavasaris-laba un jūtīga lieta.
Naktsvijole_es	2010-04-13 09:23
Man patika..
lauvene4	2010-04-13 10:35
piedod, man izlasījās tūkstošgadu neizrēķins un likās tīri labi:))
laukroze	2010-04-13 13:46
ar patika, kaut reizrēķins jau piemirsies!;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!