martā

pamazām kūst un sadilst naktis
[no rītiem diena mostas jau gaismā]
un gaišās stundas pumpurus dzen un plauxt
pa atkušņu un puteņu takām
gar marta tēraudzilgano ēnu sienām
dildamā sniegā caurkrītot sērsnu
klusu lavās pavasaŗa pirmās dienas

[mazas lāsītes pilieni
kā ziemas asinis no brūces
pavasaŗa zobena cirstas
pil zaigo un skan
no lāstekām..]